Tējas

Tradicionāli par tējas dzimteni tiek uzskatīta Ķīna, kur tējas krūmi tika kultivēti jau pirms mūsu ēras. Tāpat to audzē arī Indijā, Japānā, Austrumāfrikā, Dienvidamerikā un Aizkaukāzā. Taču arī mūsu senčiem un mums pašiem nebūt nav sveši klejojumi pa pļavām un mežiem, lai savāktu, kaltētu un ikdienā izmantotu gardas un ārstnieciskas augļu vai zāļu tējas. Atkal jāteic, ka plašā klāstā, gan importētas, gan pašmājās ražotas, nomierinošas vai enerģiju sniedzošas, gaumīgi un glīti iepakotas. Nevienu neatstās vienaldzīgu tēju un to maisījumu daiļskanīgie un poētiskie nosaukumi, kā, piemēram, „Ādama kārdinājums”, „Elīnas glāsts”, „Āfrikas naktis”, „Kleopatras eliksīrs" un daudzi citi, kas, veiksmīgi sabalansēti saturiski, sniegs daudz prieka jebkurā gadalaikā – tumšos rudens un garos ziemas vakaros, kā arī uzmundrinās siltās un saulainās pavasara un vasaras dienās. Dāvini ar prieku un baudi nesteidzoties!